Kas palīdz novērst trauksmi? Ir svarīgi to atpazīt

Neārstēta trauksme var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Čehu psihoterapeites  Kateřinas Brikčiovas ieteikumi, kā iemācīties ar tām strādāt, lai tās jūs nekādā veidā neierobežotu.

Kas ir trauksme un kā tā izpaužas?

Trauksme ir nepatīkama sajūta, kas mūsos izraisa bailes, bažas un nedrošību. Brīdī, kad tā mūs pārņem, tās intensitāte var pieaugt — no nelielas spriedzes līdz pat panikai. Trauksme parasti rodas ilgtermiņa problēmu dēļ.

Trauksme var izpausties arī fiziski. Tās simptomi ir šādi:

  • svīšana,
  • gremošanas problēmas un saspringta vēdera sajūta,
  • nespēks,
  • sasprindzinājums krūtīs un sajūta, ka nevarat elpot,
  • muskuļu sasprindzinājums,
  • galvassāpes un grūtības koncentrēties.

Tas viss var būt tik nepatīkami, ka laika gaitā mēs izvairāmies no situācijām, kas mūsos izraisa trauksmi. Tomēr mums nevajadzētu atkāpties no trauksmēm, bet gan tām jāpievērš uzmanība, jāmeklē to patiesais cēlonis un tad tas jārisina.

Kas palīdz trauksmes gadījumā

Trauksme var piemeklēt jebkuru no mums. Dažreiz tā ir normāla reakcija uz stresa situācijām, bet, ja tā kļūst pastāvīga un grūti kontrolējama, tā var ierobežot mūsu spēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tāpēc ir svarīgi trauksmi pārvarēt lēnām un pakāpeniski. Kas var palīdzēt to izdarīt?

1. Atpazīt trauksmi

Pirmais solis trauksmes pārvarēšanā ir atzīt, ka mēs to vispār izjūtam un kādās situācijās tā rodas. Trauksmei parasti ir kāds slēpts iemesls, par kuru mēs bieži pat nenojaušam. Pamēģiniet pajautāt sev, kāpēc jūtaties slikti. Padomājiet, no kurienes šīs sajūtas rodas un no kā tieši jūs baidāties.

2. Relaksācijas tehnikas

Dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, dziļa elpošana, meditācija un joga, var mazināt trauksmi. Koncentrējieties uz savu elpu un izmēģiniet dažādus elpošanas vingrinājumus, kurus varat regulāri izmantot visas dienas garumā vai jebkurā kritiskā brīdī, kad trauksme jūs paralizē.

3. Fiziskā aktivitāte

Vienmēr ir teikts: veselā miesā — vesels prāts. Un, lai gan tas var izklausīties kā klišeja, daudzos gadījumos tā ir taisnība. Cilvēkam kustības ir dabiska parādība, un tās palīdz mazināt trauksmi.

Jums nav vairākas reizes nedēļā jādodas uz sporta zāli, vienkārši ejiet pastaigāties, skrieniet, peldiet vai vienkārši vingrojiet mājās. Jo fiziskā slodze organismā izdala endorfīnus (tā dēvētos “laimes hormonus”), kas palīdz pret trauksmi.

4. Tuvinieku atbalsts

Jūs nejūtaties labi? Runājiet par to. Nepaturiet to sevī un parunājiet ar draugu, partneri vai ģimeni. Piešķirot formu savām sajūtām un nosaucot tās vārdā, jūs sakārtojat savas domas un jūtas. Turklāt jūs iegūsiet arī otru skatījumu uz savu situāciju, un varbūt kopā jūs nonāksiet pie risinājuma, par kuru bez kāda cita viedokļa nebūtu iedomājies.

5. Terapija

Ja trauksme būtiski ietekmē jūsu dzīvi un jūs ar to nesekmīgi cīnāties, lūdziet profesionālu palīdzību. Tas nav nekas neērts vai dīvains — mūsdienās arvien vairāk cilvēku apmeklē terapiju, un jūs varat viegli atrast psihologu vai terapeitu, izmantojot internetu. Ir svarīgi atbrīvoties no kautrības un apzināties, ka, ja jūs pierakstāties uz terapiju, tā nav neveiksme, bet gan lielas drosmes un vēlmes izpausme mainīt savu dzīvi .

Bezmaksas terapija un psihologi

Mūsdienās ir daudz terapijas iespēju. Jūs varat attālināti no sava mājas dīvāna sarunāties ar terapeitu, izmantojot tiešsaistes videozvanu. Šādus pakalpojumus piedāvā, piemēram, Hedepy vai Terap.io, un tie ir maksas paklapojumi (angļu valodā).

Ja jūs meklējat bezmaksas terapiju vai psihologu, ir konsultāciju centri vai neatliekamās palīdzības tālruņi, uz kuriem varat zvanīt, lai detalizēti pārrunātu savu problēmu — nosūtījumu konsultācijas saņemšanai var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs, izvērtējot sūdzības. Sagatavojot nosūtījumu, ārsts noteiks nepieciešamo terapijas ilgumu līdz 10 valsts apmaksātām vizītēm. Detalizētāka informācija: https://saite.lv/SPXV